Pētot dažādu pensiju 2.līmeņa plānu ieguldījumu stratēģijas, iespējams, būsi pamanījis, ka ir plāni, kuriem tiek izmantots aktīvais pensiju līdzekļu pārvaldīšanas princips, bet ir plāni, kam tiek izmantots pasīvais pārvaldīšanas princips. Kā atšķiras aktīva un pasīva līdzekļu pārvaldīšana, uzzini šajā rakstā.
Aktīvā pārvaldīšana nozīmē, ka pārvaldnieks regulāri seko līdzi un analizē procesus finanšu tirgos, makroekonomikā, dažādās nozarēs un pat atsevišķu uzņēmumu finanšu rezultātos, lai prognozētu tālāko attīstību un pēc iespējas pielāgotu tai sava pārvaldāmā portfeļa struktūru. Prognozes tiek veiktas pamatojoties gan uz vispārējo informāciju un datiem, gan pārvaldnieka subjektīvo pieredzi un vērtējumu. Protams, lielu atbalstu šādu lēmumu pieņemšanā sniedz mūsdienās pieejamie lielie datu apjomi un to automatizētas apstrādes iespējas, kas ļauj izvērtēt tirgus tendences ilgtermiņā.
Aktīvāka pieeja līdzekļu pārvaldīšanā pārvaldniekam sniedz arī lielāku neatkarību lēmumos un ļauj veikt biežākas izmaiņas ieguldījumos, piemēram, ja tiek atrasta labāka alternatīva vai potenciālas peļņas iespējas. Šādas pieejas mērķis ir nodrošināt pēc iespējas lielāku portfeļa ienesību, potenciāli panākot, ka peļņas rādītāji pārsniedz finanšu tirgus vidējos rādītājus. Lai šo mērķi sasniegtu pārvaldnieks var ieguldīt uzņēmumu akcijās un obligācijās, valsts obligācijas, nekustāmā īpašuma fondos, fiksēta ienākuma finanšu instrumentos un kredītiestāžu termiņnoguldījumos, kas nodrošina stabilu Ieguldījumu plāna vērtības pieaugumu, kā arī citos finanšu instrumentos.
Pasīvā pārvaldīšana nozīmē, ka pensiju plāna līdzekļi parasti tiek ieguldīti indeksu fondos, kas kopē noteikta reģiona, aktīvu kategorijas vai nozares attīstību. Šajā gadījumā investīciju lēmums tiek pieņemts tikai brīdī, kad tiek izvēlēts, kurā indeksu fondā investēt, pēc tam pārvaldīšanu veicot pasīvā režīmā. Tā kā kapitālu var ieguldīt ļoti daudzos un dažādos indeksu fondos, pārvaldītājam jābūt pietiekami kompetentam, lai starp tiem izvēlētos visperspektīvāko. Lēmumi par ieguldījumiem (piemēram, kuros reģionos vai nozarēs ieguldīt un cik daudz) netiek mainīti atkarībā no tirgus svārstībām, izņemot ja atgadās kas ārkārtējs.
Pasīvās pārvaldīšanas trūkums ir tas, ka ieguldīšanas iespējas šādā pieejā ir šaurākas, jo pārvaldnieks parasti izvēlas investēt fondos, kuri var sastāvēt, piemēram, no 150 uzņēmumu akcijām. Savukārt, priekšrocība ir tā, ka sagaidāmais rezultāts būs daļēji prognozējams - to veidos attiecīgā indeksa atdeve pēc komisiju atskaitīšanas. Kad izvēlētajā akciju reģiona vai nozares tirgū būs kāpums, indeksa vai biržā tirgotais fonds uzrādīs gandrīz identisku rezultātu, kas arī veidos pensiju plāna rezultātu. Tādēļ ja esi izvēlējies ieguldīt savus pensiju 2.līmeņa plāna līdzekļus pasīvajā jeb indeksu plānā, jāapzinās, ka nebūs iespējams gūt lielāku ienesīgumu nekā gūst kopējais tirgus. Ja tirgū būs kritums, identiski samazināsies arī izvēlēto fondu rezultāti, kas atspoguļosies pensiju plāna ienesīguma kritumā. Tā kā pārvaldītāja loma pasīvajā pārvaldīšanā ir mazāka, komisijas maksa šiem plāniem parasti ir zemāka.
Izvēloties pensiju plānu ar pasīvo pārvaldīšanas principu, jāņem vērā, ka šajā gadījumā tavs pensijas kapitāls pilnībā tiek ieguldīts globālajā finanšu tirgū, nesniedzot tiešu labumu vietējās ekonomikas attīstībai. Savukārt aktīvie pārvaldītāji iespēju robežās veic arī vietējos ieguldījumus, kas veicina mūsu valsts kopējās labklājības pieaugumu.
Katru mēnesi no tavas bruto algas vai citiem ienākumiem, par kuriem tiek maksātas sociālās iemaksas, 6% tiek ieskaitīti pensiju 2.līmenī. Piemēram, ja tava mēnešalga ir 1000 EUR pirms nodokļu nomaksas, pensiju 2.līmenī tiek automātiski iemaksāti 60 EUR, kas nozīmē ka gada laikā tu savā pensijas uzkrājumā iemaksā 720 EUR. Turklāt, ar katru gadu šis uzkrājums pieaug, jo iemaksātā nauda summējas.
Ja vēlies uzzināt, cik jau esi uzkrājis pensiju 2.līmenī, dodies uz vienoto valsts un pašvaldību portālu www.latvija.lv vai jebkuru Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļu, kur saņemsi izrakstu ar detalizētu informāciju. Tajā redzēsi gan to, cik liels uzkrājums tev jau izveidojies, gan to, cik daudz tas ir nopelnījis. Uzzini, kā lasīt un saprast pensiju 2. līmeņa dalībnieka konta izrakstu.
