Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas strādāt kādā no tās dalībvalstīm, tādēļ, gadiem ejot, aktualizējas arī jautājums par to, kā ārpus Latvijas iegūtais apdrošināšanas stāžs* un samaksātie sociālie nodokļi ietekmēs nopelnītās pensijas lielumu.
Lai palīdzētu rast atbildes, esam apkopojuši galvenos principus, kas jāņem vērā, ilglaicīgi strādājot un dzīvojot citās dalībvalstīs, kā arī krājot savai vecuma pensijai.
Kaut arī ES un EEZ ir kopējs regulējums sociālajai drošībai, katrā valstī pensija ir jānopelna saskaņā ar tās tiesību aktiem, kuri regulē gan pensijas saņemšanas vecumu, gan nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, gan iemaksu likmes un citus nosacījumus. Ieskatu par to, kādi faktori ietekmē tavas pensijas uzkrājumu Latvijā, vari gūt mūsu rakstā “Cik liela varētu būt tava pensija? Par tiesībām uz pensiju citās ES/EEZ valstīs jāinteresējas attiecīgās valsts kompetentajā iestādē. Noderīga informācija pieejama arī Eiropas Komisijas mājas lapā.
Lemjot par pensijas izmaksām, attiecīgā valsts var ņemt vērā arī citās ES/EEZ dalībvalstīs iegūto sociālās apdrošināšanas stāžu, taču neieskaita šajā periodā veiktās sociālās iemaksas. Tas nozīmē, ka, piemēram, Latvijā veiktās sociālās iemaksas tiek ņemtas vērā vienīgi tad, ja rodas tiesības uz Latvijas valsts izmaksātu pensiju. Tomēr, ja iegūtais apdrošināšanas stāžs nav pietiekams, lai rastos tiesības saņemt vecuma pensiju Latvijā (minimums ir 15 gadi), tiek ņemts vērā arī citās dalībvalstīs uzkrātais sociālās apdrošināšanas stāžs.
Piemēram, ja Latvijas iedzīvotājs sasniedz Latvijā noteikto pensijas vecumu, taču viņam ir tikai 14 gadu apdrošināšanas stāžs, kas nav pietiekams, lai kvalificētos aiziešanai pensijā, var tikt pieskaitīts citā valstī, piemēram, Spānijā gūtais apdrošināšanas periods, ja tāds bijis. Tādējādi cilvēkam tiek dotas tiesības uz Latvijas vecuma pensiju. Šis princips darbojas, izmantojot arī tiesības doties pensijā priekšlaicīgi. Savukārt, ja apdrošināšanas stāžs ir pietiekams, lai noteiktu tiesības uz Latvijas pensiju, citā dalībvalstī uzkrātie periodi netiek izmantoti.
Kaut arī nosakot tiesības uz Latvijas vecuma pensiju, tiek ņemti vērā apdrošināšanas periodi, kas iegūti strādājot citās ES/EEZ valstīs, pastāv izņēmuma gadījumi. Ja attiecīgais periods jau ir ņemts vērā, piešķirot citas valsts pensiju, Latvijas apdrošināšanas stāžā tas vairs netiek iekļauts.
Piemēram, ja Vācijā ir iegūti 10 gadi apdrošināšanas stāža, kurus ir apstiprinājusi Vācijas kompetentā iestāde un piešķīrusi par šo periodu pensiju, šie gadi netiek ieskaitīti Latvijas apdrošināšanas stāžā.
Ja esi strādājis vairākās ES/EEZ dalībvalstīs, uzkrājis tajās apdrošināšanas stāžu un sasniedzis šajās valstīs noteikto pensijas vecumu, iespējams, tev ir tiesības saņemt pensiju katrā no tām. Šādā gadījumā, lai pieteiktos vecuma pensijai, jāgriežas tās valsts kompetentajā institūcijā, kurā tu dzīvo, vai valstī, kur bija pēdējā darba vieta pirms pensionēšanās. Šai valstij tad arī jāizvērtē tavs pieprasījums un jāapkopo dokumenti, kas apliecina tavas iemaksas pensiju apdrošināšanai visās valstīs, kurās esi iepriekš strādājis. Summa, kādu saņemsi no katras valsts, atbildīs tam, cik ilgi biji sociāli apdrošināts katrā no tām. Latvijas pensiju var pieprasīt, dzīvojot jebkurā ES/EEZ valstī.
Latvijā tiesības uz valsts vecuma pensiju 2023. gadā ir cilvēkiem, kuri sasnieguši vismaz 64 gadu un 6 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Savukārt, piemēram, Austrijā sievietes var pensionēties jau no 60 gadu vecuma, bet Islandē – tikai 67 gadu vecumā. Ar pensionēšanās vecumu dažādās valstīs vari iepazīties šeit.
Ja vienā valstī pensijai pieteiksies ātrāk nekā citā, tas var ietekmēt tavas pensijas lielumu, tādēļ svarīgi katras valsts kārtību noskaidrot jau laicīgi, lai varētu piemeklēt sev izdevīgāko risinājumu. Konkrētāku informāciju varēs sniegt tās valsts kompetentā iestāde, kurā tu pašlaik dzīvo, vai arī to valstu iestādes, kurās tika strādāts. Jārēķinās, ka pensijas pieprasīšanas process no vairākām valstīm var ilgt pat pusgadu, tādēļ to vēlams uzsākt vismaz 6 mēnešus pirms plānotās pensionēšanās.
Izdevīgākie nosacījumi, pensionējoties Latvijā, ir tad, ja ir uzkrāts vismaz 30 gadu apdrošināšanas stāžs, lai arī nepieciešamais minimums ir 15 gadi. Jebkurā gadījumā jāņem vērā, ja pensija jau būs pieprasīta un piešķirta, stāža pārrēķins vairs netiks veikts, tādēļ pirms vecuma pensijas pieprasīšanas, ir vērts noskaidrot, vai ir jau sakrāts 30 gadu stāžs vai vēl nedaudz jāpiekrāj, lai iegūtu pēc iespējas labvēlīgāku pensijas aprēķinu, jo atšķirība var būt mērāma pat simtos eiro.
Piemēram, ja vienam cilvēkam ir 29 gadu stāžs, bet citam 30 gadi pie līdzīga samaksāto sociālo iemaksu apmēra pensijas lielums būtiski atšķirsies, jo tiks izmantota cita aprēķina formula. Ja būsi pieprasījis pensiju ar 29 gadu stāžu, bet turpināsi strādāt, tad, pat pēc kāda laika pārrēķinot pensijas apmēru, tiks ņemtas vērā vienīgi papildus iemaksātās sociālās iemaksas, bet ne papildus iegūtais apdrošināšanas stāžs.
* Ko sevī ietver apdrošināšanas stāžs?
Saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” 9.pantu apdrošināšanas stāžu veido apdrošināšanas iemaksu periodi, kuru laikā persona bijusi darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, par kuru veiktas apdrošināšanas iemaksas. Šajā stāžā iekļauj arī periodus, kuru laikā saņemti invaliditātes, maternitātes, vecāku, slimības un bezdarbnieku pabalsti, kā arī citi likumā minētie gadījumi. Jāņem vērā, ka citās valstīs regulējums var atšķirties.
