Kaut arī pensiju uzkrājuma veidošana ir plaši apspriesta un skaidrota tēma, tomēr sabiedrībā joprojām pastāv dažādi maldīgi uzskati par to, cik lielu pienesumu pensijas uzkrājums visos trīs pensiju līmeņos var dot. Šajā rakstā mēģināsim izgaisināt dažus no šiem mītiem.
Nav noteikta vecuma, no kura jāsāk veidot uzkrājumu pensijai, tomēr jo ātrāk sāksi, jo vairāk varēsi uzkrāt. Svarīgi saprast, ka Latvijas pensiju sistēmu veido trīs līmeņi. Pirmajos divos līmeņos nauda tiek ieskaitīta automātiski, brīdī, kad no taviem ienākumiem tiek veiktas sociālās iemaksas, bet dalība trešajā pensiju līmenī ir katra brīvprātīga izvēle un iemaksas tajā var veikt patstāvīgi. Tādēļ, ja uzkrājumu pirmajos divos līmeņos ietekmē tavu ienākumu un sociālo iemaksu apmērs, tad trešajā līmenī iemaksas vari veikt tik lielas, cik pats vēlies arī tad, ja pašlaik nestrādā algotu darbu, par kuru tiek maksāti sociālie nodokļi. Turklāt uzkrājumu vari sākt veikt gan agrā jaunībā, gan arī vecumā, kad līdz pensijai atlikuši vien daži gadi.
Tomēr, jo ātrāk sāksi veidot pensijas uzkrājumu un jo ilgāk to darīsi, jo vairāk uzkrāsi pensijai. Tava uzkrājuma vērtību ietekmē inflācija, tāpēc, neskatoties uz to, ka akciju tirgi ir ļoti svārstīgi, uzkrājuma veidošana pensiju otrajā un trešajā līmenī ilgtermiņā būs efektīvāka, nekā parastā krājkontā vai "zeķē", jo būs iespēja saņemt labākas pelņas likmes un nosacījumus.
2023. gadā tiesības uz valsts vecuma pensiju Latvijā ir cilvēkiem, kuriem ir vismaz 64 gadi un 6 mēneši, bet 2025. gadā – būs jābūt jau 65 gadiem. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2021.gadā Latvijā vīriešu vidējais dzīves ilgums bija 68.2 gadi, bet sieviešu - 77.9 gadi. Tas nozīmē, ka pensijā, visticamāk, būs jāpavada gadi.
Turklāt vidējais dzīves ilgums pakāpeniski pieaug. Piemēram, salīdzinot ar 1991.gadu, vidējais vīriešu dzīves ilgums ir palielinājies par vairāk kā 5 gadiem, bet sieviešu – par apmēram 4 gadiem. Ilgtermiņā dzīves ilguma līkne turpina pieaugt un var prognozēt, ka šī tendence saglabāsies.
Pat valstij palielinot pensionēšanās vecumu, pensijā, visticamāk, tāpat būs jāpavada arvien ilgāks periods, tādēļ ir svarīgi par savu uzkrājumu rūpēties jau tagad, veicot iemaksas visos trīs pensiju līmeņos.
Izvērtējot iespējas pāriet no esošā uz citu pensiju 2. līmeņa plānu, bieži rodas jautājums, vai pārejas procesā nezaudēšu daļu no uzkrātās naudas? Jo lielākas bažas rodas, ja pārejot uz citu pensiju plānu samazinās vienas daļas vērtība, kas liek domāt, ka ir radušies zaudējumi. Kā tad ir patiesībā?
Katra pensiju 2. līmeņa plāna aktīvi ir sadalīti mazās daļās ar savu vienas daļas vērtību. Kāda pensiju plāna vienas daļas vērtība var būt, piemēram, 1.5 EUR, bet cita – 2 EUR. Attiecīgi, mainot pensiju plānu uz citu - ar mazāku vienas daļas vērtību, tavs uzkrājums tiks sadalīts lielākā skaitā jaunā pensiju plāna daļu, lai arī kopējā summa jeb uzkrātā kapitāla lielums no tā nemainās
Piemēram, ja tavs pensijas uzkrājums ir 9 000 EUR, bet esošā plāna daļas vērtība ir 2, daļu skaits būs 4500. Savukārt, ja izvēlētā jaunā plāna daļas vērtība ir 1.5, veicot pāreju, uzkrātie 9000 EUR tiks sadalīti ar 1.5, tādejādi iegūstot 6000 daļas. Tādējādi jaunā plāna mazāka vai lielāka daļas vērtība neietekmē esošā kapitāla lielumu.
Atšķirībā no pensiju 1.līmeņa, ko nevar atstāt mantojumā, 2. un 3. līmeņa pensiju fondos uzkrātie līdzekļi pieder tev un tu vari tos novēlēt mantojumā dzīvesbiedram, bērniem vai citiem tuviniekiem. Tādēļ pat gadījumā, ja tiešām sanāk pensijas vecumu nesagaidīt, tavs uzkrājums var sniegt labumu tev mīļiem cilvēkiem.
Ikviens pensiju 2. līmeņa plāna dalībnieks, kurš vēl nav pieprasījis vecuma pensiju, var novēlēt mantojumā savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu Vairāk par savām izvēles iespējām lasi rakstā: Kā atstāt mantojumā pensiju 2.līmeņa uzkrājumu?
Katru mēnesi no tavas bruto algas vai citiem ienākumiem, par kuriem tiek maksātas sociālās iemaksas, 6% tiek ieskaitīti pensiju 2.līmenī. Piemēram, ja tava mēnešalga ir 1000 EUR pirms nodokļu nomaksas, pensiju 2.līmenī tiek automātiski iemaksāti 60 EUR, kas nozīmē ka gada laikā pensijas uzkrājumā tu iemaksā 720 EUR. Turklāt, ar katru gadu šis uzkrājums pieaug, jo iemaksātā nauda summējas. Pensiju 2.līmeņa pārvaldnieku uzdevums ir tavas iemaksas investēt dažādos finanšu instrumentos ar mērķi vairot tavu pensiju.
Ja pieņemam, ka tavs vecums pašlaik ir 30 gadi, uzkrājums pensiju 2.līmenī 3000 EUR, bet vidējais pensiju plāna ilgtermiņa ienesīgums - 4.8% gadā, ar Integrum pensiju kalkulatora palīdzību vari viegli aprēķināt, ka uz vecuma pensijas saņemšanas brīdi tavs prognozētais uzkrājums pensiju 2.līmenī būtu 67 305 EUR.
Kas mainītos šajā aprēķinā, ja tava izvēlētā pensiju 2.līmeņa plāna ilgtermiņa ienesīgums būtu par 1.7% augstāks? Mūsu aprēķini rāda, ka saglabājot visus pārējos nosacījumus tādā pašā apmērā, tavs pensijas uzkrājums pieaugtu par 47% jeb būtu par 31 774 EUR lielāks. Vērā ņemama summa, vai ne?
| Prognozētais pensijas uzkrājums*: | 67,305 | |
| Prognozētais pensijas uzkrājums (+1.7% pie ilgtermiņa ienesīguma) | 99,079 | +47% |
*Aprēķins veikts, pieņemot, ka tavs pensiju 2. līmeņa uzkrājums pašlaik ir 3 mēnešalgas, algas pieaugums gadā vidēji 2%, prognozētais vidējais ienesīgums 4.8% gadā (nav garantēts), kopējā komisija 0.6% gadā.
Kaut arī šis aprēķins ir teorētisks, jo to ietekmē dažādi mainīgi faktori un viens no galvenajiem ir tavas algas lielums daudzu gadu garumā, tomēr tas sniedz priekšstatu, cik ļoti tavu uzkrājumu var ietekmēt atrašanās neatbilstošā pensiju 2.līmeņa plānā, kam ilgtermiņa ienesīgums ir kaut tikai par pāris procentiem zemāks kā citiem līdzīgiem plāniem. Kā redzams, šādā gadījumā vari savai pensijai nopelnīt pat par desmitiem tūkstošiem eiro mazāk.
Ja pensiju pirmajā līmenī uzkrāto naudu pilnībā uzrauga valsts, tad pensiju otrā un trešā līmeņa iemaksas tiek novirzītas tevis izvēlētajai ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai, kura veic ieguldījumus ar mērķi audzēt tavu pensijas kapitālu, lai nodrošinātu tev lielākus ienākumus vecumdienās. Pensiju 2. un 3. līmeņa kapitāla pārvaldīšana vienmēr tiek veikta ar turētājbankas starpniecību, kuras uzdevums ir ne tikai glabāt šos līdzekļus, bet arī izpildīt pensijas pārvaldītāja rīkojumus saistībā ar pensiju kapitāla ieguldīšanu finanšu tirgū, ievērojot ieguldījumu plānam noteikto politiku.
Turklāt pensijas uzkrājums turētājbankā tiek glabāts pilnībā nošķirti gan no pensijas pārvaldītāja, gan turētājbankas līdzekļiem. Tādēļ, pat ja turētājbanka kļūst maksātnespējīga, uz šiem līdzekļiem nav attiecināma piedziņa, un, rodoties šādai situācijai, tie tiek pārvesti uz citu turētājbanku.
Savukārt, pensijas pārvaldītāja un turētājbankas pārraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas nodrošina to darbības atbilstību augstākajiem regulatīvajiem un drošības standartiem finanšu nozarē.
Ekonomiskās krīzes un akciju tirgus kritumi ir normāla parādība. Kā rāda vēsture, ekonomikas sabremzēšanos piedzīvojam vidēji reizi astoņos gados, bet dziļu krīzi – vidēji 15-20 gados. Tādēļ, ja tev līdz pensijai vēl palikuši vairāk kā astoņi gadi, pastāv augsta iespēja, ka piedzīvosi vēl vismaz vienu ekonomikas lejupslīdi, kas ietekmēs arī tavu tā brīža pensiju otrā un trešā līmeņa uzkrājumu. Jo īpaši, ja liela tā daļa tiek ieguldīta akcijās.
Vērtējot dažādu pensiju plānu pārvaldītāju rezultātus, svarīgi atcerēties, ka akciju tirgus ir svārstīgs. Ja pasaulē notiek negaidīti notikumi, tie var spēcīgi ietekmēt ekonomiku un akciju un obligāciju tirgu, radot īstermiņa zaudējumus. Tomēr, skatoties ilgtermiņā, ienākumi parasti pārsniedz zaudējumus, jo pēc katra kritiena seko ekonomikas izaugsme. Piemērs tam jau bija Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze, kad visi pensiju fondi cieta lielus zaudējumus, taču drīz vien atkal piedzīvoja strauju augšupeju un saviem dalībniekiem atsāka nest peļņu.
Svarīgi ir nezaudēt drosmi, kad akciju tirgus krītas, bet gan paļauties uz profesionāļiem, kuri seko līdzi tirgum un pieņem pārdomātus lēmumus.
